JĀNIS PINNIS | Kāda “mazdārziņa” pārvaldnieka monologs.

Kāda “mazdārziņa” pārvaldnieka (sliktākajā gadījumā) monologs no bēdu lugas, kāda jau ilgāku laiku autora no ''stūra mājas'' režijā tiek spēlēta Latvijas politiskajā teātrī:

“Varbūt tie lētticīgie, kas uzķersies uz mūsu makšķeres, pagādās mums kādu siltu vietiņu kādā pašvaldībā. Bet to lielo politiku mēs atstāsim tiem, kas to ir veidojuši un turpinās veidot. Mēs tajā nejauksimies. Tas tā starp mums, tā teikt, konfidenciāli.

Bet lētticīgajiem mēs iestāstīsim gluži pretējo. Citādi nebūs cerību, ka viņi varētu mums uzticēties. Pie lielās politikas veidošanas mēs viņus nepielaidīsim. Citādi ar mums pašiem būs cauri.

Bet, ja viņi nesamierināsies ar savu lomu šajā teātrī un pārāk uzstājīgi prasīs arī lielās politikas veidošanu, beidzot saprazdami, ka tā iespējama vienīgi apvienojoties, mēs sarīdīsim viņus uz puču un nodedzināsim. Jo mūsu spēks ir daudz lielāks par viņu sīkajiem spēciņiem savos "mazdārziņos." Un vainot par to viņi varēs vienīgi paši sevi.”

Skatītāja piezīme:

Tāds stāvoklis ir ļoti izdevīgs tiem, kas to lielo politiku veido un “tam”, kas gādā, lai tāds stāvoklis saglabātos iespējami ilgāk. Tas tiek panākts ar nacionālo, īpaši politisko spēku sadrumstalotību un drīzāku tās paplašināšanu, nepieļaujot apvienošanos. Tas nav nekas cits, kā senā romiešu principa, skaldi un valdi “radošs” pielietojums mūsdienu apstākļos. Nacionālās apvienības attieksme pret gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ir sekojoša: pagaidām vēl nav par ko balsot. Tādēļ šoreiz katrs var darīt tā, kā pats to atzīst par labāku.

Paskaidrojumi: “Mazdārziņa pārvaldnieks” – (sīk) partijas, kas sevi uzskata par nacionālu, priekšsēdētājs, sliktākajā gadījumā nav tas, par kādu uzdodas, (Labākajā gadījumā personīgās ambīcijas ir augstākas par paša sludinātajiem mērķiem).

P.S. Šis materiāls ar redakcionālām izmaiņām bija publicēts laikrakstā “Latvietis Latvijā” 2004.gada 1.aprīlī rubrikā “Viedokļi un paziņojumi”.

Jānis Pinnis