JĀNIS PINNIS | Būsim vienoti!

Mēs būsim, lieli tik, cik mūsu griba.
(Rainis)

Šobrīd, kad kārtējo un liekas arī pēdējo reizi atrodamies likteņa krustcelēs, sakarā ar mums uzspiesto "sabiedrības integrāciju", ir svarīgi apzināties mūsu tautas traģisko stāvokli un zināt tā patieso cēloni.

Ja kāda tauta vairāk kā pusgadsimtu pēc otrā pasaules kara nav spējusi sadziedēt tajā cirstās brūces un atjaunot pirmskara demogrāfisko situāciju, kā tas ir Latvijā, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tā ilgstoši bijusi pakļauta ļaunprātīgai vardarbībai, kuras vārds ir genocīds. Kā zināms, tas ir smagākais noziegums pret cilvēci, kam nav noilguma.

Tikpat noziedzīga, kā pats noziegums, ir arī prasība saglabāt šī nozieguma sekas.

Patlaban notiek tieši tas. Turklāt tāda prasība nāk no "savas" valdības puses! Tā ir prasība "integrēt" Latvijā apzināti iepludinātu, naidīgas un agresīvas okupētājvalsts pilsoņu masu, kas apjoma ziņā jau līdzīga genocīdā izmocītās Latvijas tautas atlikumam. (Pēc tam to noteikti pārsniegs, jo uz mūsu tautas rēķina radītajos siltumnīcas apstākļos, vairosies un attīstīsies ievērojami ātrāk).

Krievija šo masu dēvē par ,,minoritāti" (!?) un ar savu lobiju starpniecību mēģina to iestāstīt visai pasaulei. Par to nav jābrīnās, jo nosaucot to īstajā vārdā -nelikumīgi iebraukušie ārvalstnieki - zaudētu sava sen gatavotā un neatlaidīgi realizētā Latvijas (arī Baltijas) sagrābšanas plāna ,,demokrātiska ceļā" šķietamo leģitimitāti.

Patiesībā tā ir tikai Latvijas tautas un visas pasaules sabiedriskās domas krāpšana ! Tas ir slēpts valsts apvērsums!

Latvijas tauta, kas saskaņā ar Satversmi, ir vienīgais augstākās varas nesējs, nedrīkst vienaldzīgi uz to noraudzīties.

Kādēļ tieši Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un pat Igaunijas, stāvoklis ir tik traģisks? Tādēļ, ka tieši Latvijā (Baltijas centrā) joprojām atrodas Krievijas imperiālisma iecirstā ķīļa asmens. Kamēr tas tur atradīsies, arī abās malās, no Krievijas stratēģisko interešu viedokļa, viss "būs kārtībā". Tādēļ, tieši Latvijā, izņemot Maskavu un StPeterburgu, atrodas lielākais bij. PSRS armijas un represīvo orgānu atvaļināto militārpersonu skaits ar visām ģimenēm un to pēcnācējiem.

Tādēļ to, ko attiecībā uz "krievvalodīgo iedzīvotāju integrēšanu" savā tautā var atļauties Lietuva un zināmā mērā arī Igaunija, Latvija nevar atļauties nekādā ziņā, ja nevēlas zaudēt savu nacionālas valsts identitāti.

Tādēļ ir pilnīgi saprotamas Krievijas imperiālistisko aprindu pūles noturēt šo savu piekto kolonnu Latvijā par katru cenu.

Taču tam nav un nevar būt nekā kopēja ar Latvijas tautas interesēm.

Tas, kas patlaban notiek, nebūtu iespējams, ja pret Latvijas valsti un tautu pastrādātie noziegumi, sākot ar 1939. gadu līdz mūsdienām, būtu pietiekami izmeklēti, tiesāti un tajos vainīgie sodīti. Kā zināms, nesodīts noziegums ir ķīla tā atkārtojumam. Bezprecedenta noziegumu virkni pret Latvijas valsti un tautu, kas joprojām turpinās, var pārtraukt vienīgi visu šajos noziegumos vainīgo saukšana pie atbildības un sodīšana pēc nopelniem.

Tad arī vairs nebūtu Krievijas absurdās, liekulīgās un augstākā mērā bezkaunīgās prasības pēc cilvēktiesībām krievvalodīgajiem iedzīvotājiem", no vienas, un problēmas ,,rietumi mūs nesapratīs", no otras puses.

Tad visiem visā pasaulē būtu pilnīgi skaidrs, ka neapskaužamais stāvoklis, kādā šobrīd atrodas mūsu tauta un valsts, ir ārējo spēku smagu noziegumu rezultāts, un visa atbildība par to sekām ir jāuzņemas nevis mūsu tautai, kā šie spēki labprāt vēlētos, bet gan vainīgajiem pašiem.

Tieši uz to arī būtu jāpastāv visai mūsu tautas vēl atlikušajai daļai un tās oficiālajiem pārstāvjiem. Ja tā nenotiek, tad tas ir organizētas un mērķtiecīgas pretvalstiskas darbības rezultāts.

Kas tad ir tie, kas to organizē? Šķiet, neviens nešaubīsies, ka tie ir tie, kam tas ir izdevīgi (pat komunisti, ja vien atceras savu dižāko, to sapratīs).

Vieni ir tie, kas baidās no atbildības par pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, kas daudzkārt lielāki par jau sodītajiem nacistu noziegumiem (bij.PSRS resp. Krievija).

Otri ir tie, kas izvairās no atbildības par netiešu līdzdalību šajos noziegumos (Jalta, Teherāna, Potsdama) un pienākuma nodrošināt to seku novēršanu vismaz materiālā ziņā (ASV, Lielbritānija u.c).

Kamēr pasaulē nav varas, kas nodrošinātu šīs problēmas taisnīgu atrisinājumu, vienīgā iespēja mūsu tautai ir nelokāmi pastāvēt uz savām neatņemamajām tiesībām - būt pašiem saimniekiem savā zemē un dzīvot tajā pēc pašu lemtiem likumiem.

Šīs tiesības mūsu tautai joprojām nav atjaunotas un netiks atjaunotas nekad, ja mūsu ,,gaišajiem spēkiem" (vietējās PSKP nomenklatūras redzīgākā, viltīgākā un arī pērkamākā daļa) savus nodevīgos plānus izdosies realizēt.

Šobrīd t.s. "integrācija" mūsu tautai tiek uzspiesta ar ieganstu, it kā citādi Latvija nevarot būt ES un NATO. Atkal tikai demagoģiska puspatiesība! Patiesībā varbūt vienīgi tikmēr, kamēr šīs organizācijas vairs nepakļausies Krievijas rupjajam un prettiesiskajam, spiedienam. Tas varētu mazināties, vai pat izzust jau tuvākajā laikā, jo nevar taču pieņemt, ka Krievija nekad nebūs tiesiska valsts.

Bet Latvija, kas Eiropā ir bijusi, ir un būs tajā vienmēr, šajās organizācijās varētu būt nevis kā diskriminēta, bet gan pilntiesīga valsts, uz noteikumiem, kas atbilstu tās nacionālajām interesēm.

Tātad, visa kņada Latvijā ap t.s. "integrāciju" radīta mākslīgi, lai šantažētu jau tā izmocīto tautu un piespiestu to arī šoreiz rīkoties pretēji savām interesēm (faktiski parakstīt sev nāves spriedumu).

Uz kaut ko tādu ,,stabilitātes" vārdā ir spējīgs vienīgi agresīvs šovinisms no vienas un amorāls kosmopolītisms no otras puses (Pašmāju kolaborantus nav vērts minēt, jo tie ir tikai kalpotāji).

„Stabilitāte", kas veidota uz nestabila pamata, ir tikai mīts, ar visām no tā izrietošām sekām.

Otrais pasaules karš Latvijā vēl nav beidzies. Var arī teikt, ka šobrīd izšķirošā posmā ieiet otrās brīvības cīņas.

Pēc analoģijas mēs vēl atrodamies frontē pie Ventas. Nav vairs kur atkāpties ! Priekšā stāv Latvijas atbrīvošana no tiem pašiem spēkiem, kā toreiz.

Būsim vienoti - ar nelokāmu pārliecību un ticību uzvarai! Tāpat kā toreiz. Tad arī uzvarēsim!

Ceru, ka topošā Vienotā patiesi nacionālā politiskā organizācija, pati būdama centriski orientēta, spēs apvienot visus patiesi nacionāli domājošos Latvijas pilsoņus vienotā politiskā spēkā (neatkarīgi no varbūtējām novirzēm atsevišķos gadījumos pa labi vai kreisi), lai uzvarētu demokrātiskā ceļā.

Kā pamat kritēriju piederībai šai organizācijai ierosinu atzīt (rakstiski) okupācijas seku likvidāciju (deokupāciju, dekolonozāciju un deboļševizāciju) par priekšnoteikumu nacionālas un demokrātiskas valsts atjaunošanai.

Šobrīd šiem pamatprincipiem, (ne vien vārdos vai rakstos, bet arī darbos), alternatīvas politiskas organizācijas Latvijā nav. Tādēļ tās veidošana pašreizējos apstākļos ir absolūti nepieciešama.

Jānis Pinnis