Nacionālās apvienības stratēģiskā Programma



Ievads

Mēs esam nacionāli konservatīva polītiska organizācija, kas veidota,lai tiesiski atjaunotu Latvijas valstisko neatkarību un suverenitāti uz 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesiskās pēctecības un 1922.gada Satversmes pamata, nekavējoši likvidētu okupācijas (aneksijas, kolonizācijas, boļševizācijas) un ar to saistītā genocīda sekas, nodrošinot latviešu tautas un valsts pastāvēšanu un uzplaukumu uz Latvijai tradicionālu vērtību pamata. Mūsu izpratnē nacionāli konservatīvas politikas (NKP) uzdevums ir aizsargāt savu tautu, tās kultūru, tradīcijas un saimniektiesības tautsaimniecībā visplašākā nozīmē, nodrošinot to saglabāšanu, pilnvērtīgu attīstību un prioritāti visās dzīves jomās savas nacionālās (etniskās) valsts ietvaros. Īsāk šo politiku var apzīmēt ar vārdu - nacionālisms. Tas sakņojas savas tautas vēsturiski pārbaudītās pamatvērtībās – kultūrā, tradīcijās un dzīvesziņā jeb dzīves veidā. Šīs vērtības var arī apzīmēt īsāk, nosaucot tās par tautas garu. Ar to ir veidotas pagātnē un tiks pilnveidotas nākotnē kultūra un tradīcijas, dzīves veids, kā arī savas nacionālās valsts Satversme. Aizsargāt šo dabisko procesu pret jebkādu ārēju, īpaši varmācīgu, ietekmi ir nacionāli konservatīvas politikas atbildība un pienākums. Tautas gars ir radījis visu vērtīgo ieguldījumu savas tautas un līdz ar to visas cilvēces pilnvērtīgā attīstībā. Tautas garā sakņojas īpašība, ko dēvē par nacionālo pašapziņu. Tā balstās uz ticību tautas gara visspēcībai un nezūdamībai. Nacionālā pašapziņa dabiski piemīt katrai tautai un cilvēkam kā tās sastāvdaļai. Nacionāli konservatīva politika mūsu izpratnē nepieciešama katrai tautai savam garam atbilstošas nacionālas valsts veidošanai, pilnveidošanai un aizsardzībai. Tāda, mūsuprāt, ir demokrātijas jeb tautvaldības (demos – tauta, kratos – vara) patiesā jēga un nozīme. No tā izriet secinājums, ka nacionālisms ir demokrātijas pilnīgākā izpausme. Tātad nacionālisms un demokrātija ir sinonīmi. NKP atzīst katras tautas tiesības uz pašnoteikšanos un savas neatkarīgas nacionālas valsts izveidošanu. Bet par nacionālu var atzīt tikai tādu valsti, kuras pilsoņu lokā ir vismaz 75% pamatnācijas pārstāvju (zinātniski noteikta norma). Tātad valsti, kādā pašreiz dzīvojam, nevar atzīt ne par nacionālu, ne – demokrātisku. Tās ir okupācijas un ar to saistītā genocīda sekas. Šo seku nekavējoša likvidācija kā nacionālas un demokrātiskas valsts atjaunošanas priekšnoteikums ir Latvijas nacionāli konservatīvās politikas primārais uzdevums. NKP pamatprincipi visām tautām ir vienādi, bet to īstenošanai likumdošanas ceļā katrā nacionālā valstī ir jābūt atšķirīgai, piemērotai katras nacionālās valsts īpatnībām. Šajā ziņā tautas ir bijušas un būs atšķirīgas. Tādēļ nacionālisms kā demokrātijas pilnīgākā izpausme ir derīgs tikai katrā nacionālā valstī atsevišķi. Tas nedrīkst pārkāpt tās robežas, mēģinot savu nacionālisma (demokrātijas) modeli uzspiest kādai citai tautai vai valstij. Tādā gadījumā tas kļūst par šovinismu, kas ir nacionālismam (demokrātijai) pilnīgi pretējs jēdziens. Mēģinājumi to attaisnot ir demagoģija nolūkā pakļaut kādu citu tautu(as) vai valsti(is) savai ietekmei. Tas arī ir etnisko konfliktu globālā mērogā jeb t.s. starptautiskā terorisma patiesais cēlonis. To iespējams novērst, vienīgi pilnībā ievērojot tautu pašnoteikšanās tiesības veidot savu nacionālo valsti ar tikai savai tautai piemērotu demokrātijas (nacionālisma) modeli.Vienīgi tā iespējams nodrošināt mieru visā pasaulē un stabilitāti starptautiskajās attiecībās. Bet Latvijā velosipēds otrreiz nav jāizgudro. Viss labākais latviešu tautai un valstij jau bija sasniegts Latvijas brīvvalsts 20 pastāvēšanas gados. Latviešu tautas un valsts intereses neviens cits neaizstāvēs. Tas jādara mums pašiem.

Cilvēks,ģimene, tauta un sabiedrība.

Mūsuprāt, katrs cilvēks ir vienreizējs, dzimis, lai būtu brīvs un pilnveidotos. Mēs uztveram katru cilvēku kā savas tautas neatņemamu sastāvdaļu. Katrs cilvēks ir dzimis ģimenē, kas ir dabiska vide, kurā veidojas viņa raksturs un īpašības. Tādēļ ģimenēm, kas ir katras tautas pamats, jānodrošina savas valsts nepieciešamais, īpaši materiālais atbalsts, lai tās veidotos stipras un savai tautai noderīgas. Tas nepieciešams arī demogrāfiskäs krīzes novēršanai. Saņemot valsts atbalstu, katrai ģimenei un tās locekļiem ir pienākums dot arī savu ieguldījumu valsts pilnvērtīgā attīstībā. Mēs esam par mūsu valstī legāli dzīvojošo citu tautību cilvēku tiesību ievērošanu tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar mūsu tautas tiesībām, kurām mūsu valstī katrā gadījumā jābūt primārām. Tāda politika mazām tautām, tātad arī mūsu tautai, ir nepieciešama, lai nodrošinātu izdzīvošanu un pilnvērtīgu attīstību nākotnē. Situācijā, kāda pašreiz ir Latvijā, normālu apstākļu nodrošināšanai savai tautai, valsts materiālais pabalsts vispirms jāsniedz pirmās Latvijas brīvvalsts pavalstnieku ģimenēm.

Sociālā politika.

Valsts sociālai politikai pašreizējos apstākļos, ievērojot starptautiski tiesisko (tātad arī likumīgo) pozitīvā protekcionisma principu gadījumos, ja tauta ir apdraudēta, kā tas ir Latvijā, ir prioritāri jānodrošina latviešu tautas labklājības līmeņa vienmērīgs un pastāvīgs pieaugums līdz Eiropas attīstītāko valstu līmenim:
1. likvidējot okupācijas un ar to saistītā genocīda sekas, saņemot par tām no vainīgajām valstīm adekvātu kompensāciju;
2. pārskatot atbilstoši Latvijas brīvvalsts likumdošanai t.s.privatizācijas un zemes reformas likumību, atjaunojot tajās pārkāpto taisnīgumu, likvidējot pašreizējo tautas dalījumu lielbagātniekos un nabagos;
3. atjaunojot Latvijas brīvvalsts sociālās nodrošināšanas sistēmu;
4. nodrošinot ar darbu un tā kvalitātei adekvātu algu prioritāri latviešu tautu.

Veselības aizsardzība.

Šī sistēma veidojama uz Latvijas brīvvalsts laikā iedibinātiem pamatiem. Pašreizējos katastrofālajos demogrāfiskās krīzes apstākļos stingri ievērojams pozitīvā protekcionisma princips un veicami pasākumi kvalitatīva latviešu genofonda atjaunošanai. Ieviešama un veicināma kvalitatīva dabas dziedniecība.

Izglītība,zinātne, kultūra un sports.

Šīs nozares pilnībā atjaunojamas uz Latvijas brīvvalsts pamatiem, kas nodrošināja latviešu tautai un valstij vadošās pozīcijas šajās jomās vismaz Eiropas līmenī. Pašreizējos apstākļos valstij jāuztur skolas tikai ar pilnīgu latviešu mācības valodu, patiesu Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu un patriotisko audzināšanu. Pilnveidojama un ieviešama latviešu nacionālā kultūra visās dzīves jomās, izspiežot kosmopolītisko antikultūru. Visur lietojama vienīgi tīra latviešu valoda. Absolūti nepieļaujama ir Latvijas valstij nelojālu personu darbība šajās nozarēs.

Reģionālā un vides politika.

Mūsuprāt, jāatjauno Latvijas brīvvalsts laika valsts administratīvais dalījums novados, apriņķos un pagastos, ar tam atbilstošu valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmu, kas arī pašreizējos apstākļos spētu nodrošināt pilnvērtīgu valsts attīstību un ekonomisko izaugsmi. Valsts pārvaldes decentralizācija ievērojami palielinās pašvaldību lomu tautas labklājības līmeņa celšanā, atjaunojot pašvaldību uzņēmumus un iestādes, nodrošinot vietējo uzņēmēju ekonomisko aktivitāti un iedzīvotāju nodarbinātības pieaugumu. Rīgas pilsētā izveidojamas 5 pašvaldības: Centrā, kā arī Vidzemes un Latgales priekšpilsētās (Daugavas labajā krastā) un Kurzemes un Zemgales priekšpilsētās (Daugavas kreisajā krastā). Kā pilnīgi nenormālu mēs uzskatām pašreizējo pārapdzīvotību pilsētās un neapdzīvotību laukos. Tās ir okupācijas un ar to saistītā genocīda sekas. Tās būtiski kavē mūsu tautas normālu attīstību un ir tiešā pretrunā ar mūsu tautas tradicionālo dzīves veidu. Tādēļ okupācijas seku nekavējoša likvidācija ir absolūti nepieciešama. Mēs esam par saudzīgu attieksmi pret dabu šī jēdziena visplašākajā nozīmē. Mēs uzskatām, ka dabiska vide ir ne vien paliekoša, bet arī augoša vērtība, īpaši mūsdienu apstākļos. Tādēļ tās stingra aizsardzība un racionāla izmantošana ir pastāvīgs, obligāts valsts pienākums. Mūsuprāt iespējami pilnīgi saglabājama un pilnveidojama Latvijas brīvvalsts laikā esošā pilsētu un lauku vide gan ainaviskā, kā arī funkcionālā un saimnieciskā nozīmē. Uzskatām, ka nav pieļaujama industrializācija jebkādā veidā, ja tā var negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi (piem. Ozolsalas celulozes kombināts) un likvidējamas elektrostacijas uz upēm, kas nenodrošina normālus apstākļus to dabiskajiem iemītniekiem – zivīm u.c. (Gaujas vidusdaļā un Pļaviņu HES). Latvijas dabiskā vide ir liela, vēl pietiekami nenovērtēta nacionālā bagātība, kas nesīs dāsnus augļus tautai nākotnē, ja tiks saglabāta.

Tautsaimniecība

Latvijas tautsaimniecībai jākalpo latviešu tautas un valsts interesēm, ievērojot starptautiski tiesisko (likumīgo) pozitīvā protekcionisma principu. Tautsaimniecībai valsts likumdošanas ceļā jānodrošina:
1. stratēģisko ekonomikas nozaru (monetārā politika, banku sistēma, muita, moderno sakaru sistēmas, zemes, gaisa un jūras satiksme, enerģētika, metalurģija, mašīnbūve), kā arī šo nozaru struktūru atrašanās valsts īpašumā vai kontrolē;
2. valsts monopols valūtas maiņai, degvielas, alkohola, tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā;
3. vietējo tradicionālo rūpniecības nozaru atjaunošana un attīstība uz Latvijas brīvvalsts laikā iedibinātiem pamatiem, izmantojot vietējās izejvielas, panākot ražojumu maksimālu vērtības pieaugumu, to konkurētspēju un izejvielu daudzuma samazināšanos ar modernas tehnoloģijas, vietējā tirgus aizsardzības un mērķtiecīgas nodokļu politikas palīdzību;
4. lauksaimniecības, zivsaimniecības, mežsaimniecības un amatniecības atjaunošana un attīstība uz Latvijas brīvvalsts laika pamatiem, atjaunojot attiecīgās sabiedriskās organizācijas (piemēram, LLK), tā panākot pilsētu un lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa un apdzīvotības pakāpenisku izlīdzināšanos;
5. neatgriezeniska importa samazināšana un eksporta palielināšana, aizliedzot ievest preces, kuras iespējams ražot Latvijā, izvest izejvielas, īpaši koksni un metālus, kā arī eksportējot tikai augstas pievienotās vērtības konkurētspējīgas preces;
6. ražošanas līdzekļu visās tautsaimniecības nozarēs, t.sk., zemes, un mežu atrašanās tikai valsts vai Latvijas pilsoņu īpašumā, un to vadība, īpaši stratēģiski svarīgās nozarēs, nododama Latvijas valstij lojālu pilsoņu rokās.

Tiesu sistēma,masu saziņas līdzekļi, sabiedriskās un politiskās organizācijas.

Visa tiesu sistēma atjaunojama uz Latvijas brīvvalsts iedibinātiem pamatiem. Tai jānodrošina konsekventa valsts likumu ievērošana pēc principa “Viens likums, viena taisnība visiem”. Šajā nolūkā tā jāatbrīvo no okupācijas laikā ieviestajām vadošajām amatpersonām tiesās, advokatūrā un juridiskajā izglītībā. Tas pats attiecas uz galvenajiem masu saziņas līdzekļiem – laikrakstiem, televīziju, radio un žurnālistu profesionālo izglītību. Uz Latvijas brīvvalsts laikā iedibinātiem pamatiem atjaunojamas arī tradicionālās sabiedriskās organizācijas – Aizsargu, Vanagu, studentu un jaunatnes – skautu, mazpulku u.c. Politiskās organizācijas atjaunojamas, atbrīvojot tās no okupācijas laika aktīviem kolaborantiem un to pēctečiem. Mūsuprāt, tikai vienota nacionāli konservatīva politiska organizācija spēs panākt okupācijas un ar to saistītā genocīda seku likvidāciju. Tādēļ šī procesa īstenošanai, kas ir nacionālas un demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanas priekšnoteikums, ir nepieciešams pārējo politisko organizāciju un visu sabiedrisko organizāciju atbalsts.

Iekšējā drošība un aizsardzība.

Pietiekamu savas nacionālās valsts aizsardzību un iekšējo drošību var nodrošināt vienīgi Latvijas brīvvalsts laikā izveidotās spēka struktūras – armija ar obligāto karadienestu, policija un aizsargu organizācija. Tādēļ to atjaunošana, saglabājot sākotnējo funkcionālo nozīmi un nodrošināšana ar tām nepieciešamiem līdzekļiem ir valsts neatliekams uzdevums. Visas spēka struktūras vismaz daļēji apgādājamas ar savas militārās rūpniecības ražojumiem. Visās spēka struktūrās pieļaujama vienīgi Latvijas valstij lojālu, bet to vadībā - izcili patriotisku personu līdzdalība.

Ārpolitika

Tāsuzdevums ir valsts nacionālo interešu nodrošināšana starptautiskajās attiecībās uz vienlīdzības, savstarpējas cieņas, izdevīguma un neiejaukšanās citas valsts iekšējās lietās pamata. Tas jāievēro īpaši attiecībās ar Krieviju, kuru negrozāms pamats ir 1920.gada 11.augusta miera līgums. Nostiprināmas un attīstāmas draudzīgās un tradicionāli ciešās saites ar Lietuvu un Igauniju, kā arī reģionāli tuvākām valstīm – Skandināvijas valstīm un Poliju.

Attieksme pret ES un NATO.

Pašreiz Latvija ir ES un NATO dalībvalsts. Taču tā iekļauta šajās organizācijās, neievērojot mūsu tautas un valsts vitālās nacionālās intereses un pamattiesības. Šobrīd Latvija šajās organizācijās atrodas diskriminētā stāvoklī, jo pēc Otrā pasaules kara joprojām nav likvidētas ilgstošās okupācijas un ar to saistītā genocīda sekas. Kā zināms, tās ir smagākais noziegums pret cilvēci, kam nav noilguma. Par tādu stāvokli lielā mērā ir atbildīgas arī valstis – ES un NATO dibinātājas. Tādēļ mēs uzskatām, ka ES un NATO aktīva līdzdalība šo seku nekavējošā likvidēšanā ir nevien nepieciešama taisnīga un stabila miera nodrošināšanai Eiropā, bet ir arī to pienākums. Mēs uzskatām, ka ar viltu panāktā latviešu tautas pamattiesību neievērošana novedīs mūsu tautu pie ekonomiskas paverdzināšanas un etniskas iznīcināšanas nākotnē. Tādēļ šo tiesību atjaunošana mums noteikti jāpanāk starptautiski tiesiskā diplomātiskā ceļā.

          p/o NA iniciatīvas grupas vadītājs un
biedrības "Nacionālā apvienība" Valdes priekšsēdētājs

             _____________ J. Pinnis