Latviešu tautai
Latvijas Valsts prezidentei V.Vīķei-Freibergai
Latvijas Ministru prezidentam A.Kalvītim
Latvijas Republikas ārlietu ministram A.Pabrikam
Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam A.Kiršteinam


Atklāta vēstule


Krievijai nedrīkst pakļauties! Abrene uz mūžiem pieder Latvijai!
Ir spēkā 1920. gada 11. augusta Latvijas – Krievijas miera līgums, kurš ar starptautisku spiedienu ir jāatdzīvina. Ir vairāk nekā nodevīgi aiz latviešu tautas muguras slēgt vēl kaut kādu jaunu robežlīgumu, jo tas tikai vēl palielinās Krievijas tieksmes pēc kaimiņu zemēm. Krievijas rijība pēc svešām zemēm nav apmierināma ne ar kādu gļēvu piekāpšanos. Tagad starptautiskie apstākļi ir labvēlīgi Krievijas nekaunības savaldīšanai.
Jau 1920. gadā Latvija stipri piekāpās Krievijai, atdodot tai lielas baltu-latviešu zemes platības, vismaz 1/3 Latvijas teritorijas apjomā, kur dzīvoja pārsvarā latvieši vai arī daļēji pārkrievoti latvieši.
Neatlaidīgi Krievijai jāpieprasa, lai tā atdod Abrenes apriņķi, kas ne ar kādiem līgumiem (aktiem) no Latvijas puses tai nav atdots.
Neatlaidīgi jāpieprasa, lai Krievija izvāc savu krievus no Abrenes apriņķa un krievvalodīgos okupantus no Latvijas, tad atkritīs Krievijas varasvīru nemitīgā bļaustīšanās par krievvalodīgo interešu un tiesību neievērošanu. Atkritīs arī nodevīgā okupantu-ienaidnieku ''integrēšana'' latviešu sabiedrībā, kas uzskatāma par tiešu pret latviešu tautu vērstu genocīdu.*
Ar Krievijas varasvīriem jārunā drošā, pat krieviski brutālā valodā. Tikai tad viņi uzklausīs un sāks domāt. Viņi ciena tikai drošos, bet ''diplomātiski'' gļēvos nicina. To pierāda arī mana 20 gadus ilgā dzīve Krievijā. Vai Latvijas varasvīriem un varassievām nav drosmes to visu pateikt un pieprasīt no Krievijas?
Ja nav, tad brīvprātīgi jāatsakās no ieņemamajiem amatiem. Beidzot jāsaprot, ka tas ir pienākums pret latviešu tautu. Jo šī ir latviešu zeme, latviešu Tēvzeme. Jāsaprot, ka normālā cilvēku sabiedrībā pastāv gods, kauns, drosme un sirdsapziņa, ko tauta ciena. Gļēvulība un nodevība, ko tauta nicina un nekad nepiedod. Viss paliek tautas atmiņā un vēsturē...
Neaizmirsīsim, ka pastāv arī tautas naids, kas krājas, pagaidām domās, pēc tam materializējas un pārvēršas Dabas un sabiedrības katastrofās.
Pēdējā šā gada vētra-orkāns bija tam apstiprinājums, Dieva brīdinājums, kas vēl kādu laiku, tikai ar vēl lielāku spēku var turpināties, līdz kamēr daudz ko noslaucīs no zemes virsmas.
Lai dreb tie, kas ir Krievijas specdienestu aģenti!
Pēc Latvijas Satversmes un Taisnības Latvijas pašreizējai varai nav nekādu tiesību iztirgot Latvijas teritoriju, ko darīja Krievijas marionetes – tautas nodevēji A.Kirhenšteins un V.Lācis.
Grozīt Latvijas teritoriālo stāvokli var tikai ar latviešu tautas referendumu, bez sveštautiešu piedalīšanās, jo šī ir vienīgi latviešu zeme.
Gļēvi, bet varaskāri varasvīri un sievas pazemo savu tautu un saņem tās nicinājumu.
Pielikumā nosūtu Jums grāmatiņu ''Baltu tautu civilizācija Eiropā un pasaulē'', kur ir parādīts, kas ir krievi un kam piederēja Krievijas teritorija...
Par politisko terorismu, kā cēlonis ir galvenokārt tautu tiesību ignorēšana. Piemēram, Čečenijā, Palestīnā, Basku zemē u.c.
Ļoti nenopietni, pat traģiski smieklīgi, ir vērot pasaules valstu vadītāju rosīšanos sakarā ar terorisma apkarošanu. Ko paši rada un apkaro, tērējot tautu milzu līdzekļus. Gandrīz kā trako mājā...
Vairāk nekā nenopietna ir Cilvēktiesību konvencija bez tautu tiesību konvencijas, kurai jābūt pirmajā vietā. Bet tādas vispār nav.
Zemēs, kur netiek ievērotas tautu tiesības, vienlaicīgi netiek ievērots šo tautu cilvēktiesības – brīvi dzīvot, bet ne vergot savā zemē. Tā tas ir arī Latvijā ar latviešu tautu.
Kā redzam, tautu tiesību neievērošana ir galvenais politiskā terorisma cēlonis. Kādam pasaulē tas ir izdevīgi. Tikai ne teroristiem, kas uz savu tautu nākotnes altāra ziedo savas dzīvības. Vai politiskā terora apkarošanā domās un vārdos, ''apkarotājiem'' ar ''teroristiem'' nebūtu jāapmainās vietām? Padomājiet loģiski.

* par genocīdu vainīgajam jāsaņem vismaz mūža ieslodzījums

Vilis Liniņš

2005. gada 15. martā