Atklāta vēstule
Valsts Prezidentam.


A. god. Latvijas Valsts Prezident, V.Zatlera k-gs

    Atļaujos Jūs apgrūtināt ar manu satraukumu sakarā ar pēdējā laikā daudzkārt, Latvijas publiskās informācijas telpā, dažādos līmeņos diskutētu un pārspriestu jautājumu - vai Jūs gribot braukt uz Maskavu gaidāmo Krievijas nacionālo svētku reizē?
    Nav apspriežams fakts, ka Jūs neesat privātpersona. Ja tas tā būtu, - es neuzdrošinātos iejaukties Jūsu privātās dzīves notikumos, jo, protams, kā privatpersonai, mums katram ir tiesības strādāt, izklaidēties un viesoties - kur, kad, kā un ar ko vien gribam.
    Esmu pensionārs, gados - skolā sāku iet vēl Prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā. Tas var daļēji izskaidrot manu īpašo attieksmi pret valstiskuma jautājumu (faktiem).
    Lūdzu neuzskatiet mani par iedomīgu, bet es domāju, ka esmu savas Valsts patriots, kaut arī ar ļoti sajauktu asins sastāvu.
    Atzīstu un respektēju cilvēku dabisku vēlmi tikties ar draugiem, labiem paziņām un nepieciešamību tikties darba darīšanās.
    padomju laikā braucu uz Maskavu darba komandējumos, vairākas reizes gadā. Labprāt aizbrauktu arī tagad, jo neesmu tur bijis 20 gadus, un ja būtu daudz brīva laika un daudz brīvas naudas.
    Ja Jūs brauktu iepazīt Maskavas ievērojamās vietas, vai atpūsties, izklaidēties vai apmeklēt kultūras pasākumus, - lai Jums jauks laiks un veiksme!
    Bet man Jūs neesat privātpersona. Es Jūs uztveru kā Latvijas simbolu līdz ar Karogu, Ģerboni, Himnu "Dievs svētī Latviju". Kā simbols Jūs varētu pārstāvēt Latviju valsts vizītē - bet tad atbilstoši diplomātiskajam protokolam. Tas neesot nodrošināts!
    Varētu braukt darba vizītē, ja būtu darba (ne svinību) tēma, ja būtu ar ko sadarboties, - ja būtu tāda darba vizīte sagatavota, ja būtu kāds, kas tur sagaida - kādā norunātā vietā un laikā! Bet - vai ir? Ja nav uzaicinājuma - nav zināms, kur satikties - vai būs vieta pie darba galda, vai, vismaz, uz dīvāna istabā, vai tikai virtuvē uz ķeblīša? Kāds te esot teicis: Ja grib - lai arī brauc, skaitīšoties gaidīts. Bet vai sagaidīs - un kur?!
    Un, piedodiet, kāds nolūks braukt?
    - Satikt nejauši kādus citus cienījamus cilvēkus, ko Eiropā nevar satikt?
    - Dibināt nejaušus draudzīgus kontaktus?
    - varbūt pavērot un pajūsmot par eventuāli iespējamo militāro parādi, - no kuras vietas?
    Masu mediji vēsta, ka tepat Baltijas jūrā varot vērot jaunāko Krievijas agresīvo kara tehniku.
    Pagājušā gada beigās Krievija pieņēma likumu, ka tā varot pēc savas vēlmes uzbrukt jebkurai valstij, kas tai iepatīkas. Jāvēro, ka nepalaižam to garām neievērot. Atceros, ka viena tāda karaspēka iebrukšana notika pēc līdzīga Molotova - Rībentropa pakta pieņemšanas. Pēc Otrā Pasaules kara viena tāda iepatikusies vieta palika Vācijas Kenigsbergas apgabals - tagad Krievijas Kaļiņingradas apgabals. Arī Gruzijā ir līdzīgs piemērs.
    Tā kā esmu Prezidenta Kārļa Ulmaņa laika Latvijas pilsonis, tad vienīgais, man saprotamais, iemesls Jūsu braukšanai uz Maskavu būtu okupācijas laikā nolaupītā Latvijas Valsts Prezidenta (Viņa pīšļu) saņemšana atpakaļ no Krievijas, ja tā būtu gatava tos atdot, - atdot ar neatkarīgas valsts prezidentam pienācīgu goda (pēc nāves) ceremoniālu, un ar atbilstošu atvainošanos par izdarīto starptautisko noziegumu.
    Iespējams, ka šajā reizē sagaidāmā starptautisko personu klātbūtne Maskavā būtu labs fons Krievijas cēlajam atvainošanās žestam!
    Tas būtu arī apliecinājums tam, ka Otrais Pasaules karš ir beidzies arī Krievijā - ir noslēgts mieru apliecinošs darījums - ir atdoti gūstekņi un ķīlnieki, - ir izmaksātas kompensācijas par iegūto materiālo kara laupījumu, - par iznīcināto Valsts dzīvo spēku, - par atbruņoto un pēc tam necilvēcīgi iznīcināto militāro personālu, jo vairāk, par Valsts civilpārvaldes darbiniekiem, - par Baigo gadu, par deportētajiem uz Krieviju, nekur neiesaistītajiem iedzīvotājiem, arī bērniem.
    Kā vienā Maskavas TV kanālā rādītajā diskusijā teica: "... Krievijai ir jānonāk pie grēksūdzes (покаяние)".
    Lūdzu piedodiet par "rūgtu" vēstures faktu atgādinājumu! Arī es nevaru piedot to, kas grēku nožēlošanā netiek lūgts piedot.
    Ja tas tā nenotiek, - esmu pārliecināts, ka nedrīkst uzticēt vienlaicīgi divus Valsts Prezidentus, par labam kaimiņam! Jāatgriež, vispirms, Pirmais!

Ilmārs Krūss
2010. gada 1. februārī



SVINĒT, ATZĪMĒT INTEGRĒTI

    Rīgas domē Ainanila Šlesarkova ierosināta, Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svinēšanas / atzīmēšanas apvienošana ar "ģimeņu dienas" atzīmēšanu.
    Var jau mēģināt, cēlā, sabiedrības integrācijas mērķa vārdā, apvienot publiski zināma - vēsturiski-faktoloģiski pamatotā, laika ziņā determinēta (noteikta), datuma publisku gadu kārtas dienas atceri apvienot ar vēsturiski un hronoloģiski (laika ziņā) nederminētu (nenoteiktu - haotiski, nejaušu) kā kurai ģimenei, arī personīgi subjektīvu, laika ziņā pat izplūdušu, homoseksuāļu ģimenes gadījumā pat uzjautrinoši diskutējamu (kaut vai mēģinot nomināli - nosaukt ģimenes locekļus - "tēvs", "māte"?, vai tikai tēviņš, māt___?). To varētu jautāt "mācītāju partijas" (LPP) un arī RD līderim Aināram.
    Ar mērķi integrēt divdaļīgo sabiedrību un arī integrēt šo RD priekšlikumu divdaļīgajā sabiedrībā, varētu ierosināt šī divdaļīgi svinamo / atzīmējamo dienu abpusēji pieņemami saukt kā - ""Aiz pārpratuma" neveiksmīgi atjaunotās Latvijas neatkarības" datuma svinēšanu un - "pēc neatkarības atjaunošanas palikušo, neatkarību laupījušo pēcteču ģimeņu veiksmīgu "iekūņošanos" Latvijā". Un abus šos viedokļus varētu pieņemt gan "svinētāji", gan "atzīmētāji", savstarpēji integrēti. Bet, ja nav konkrēta datuma, var atzīmēt ne tikai gadskārtas reizi, bet vēl biežāk - ik mēneša reizi. Var integrēt arī ideoloģiski nesavienojamas, galīgi neintegrālas parādības. Tā Rīgas Domei būtu vismaz iespēja nodarboties, kā viņi saka, ar pilsētas saimnieciskās dzīves lietām.

Ilmārs Krūss
2010. gada 27. februārī